Pērkoņkalve - text

Trīs dienas gāju caur dziļu mežu
Caur dziļu mežu, caur mežu svētu
Ceturtā dienā uzgāju vienu
Dievāju sētu, nekad neredzētu
Tek upe strauja garām tai sētai
Sidraba viļņus tā upe mētā

Simtgadu ozols aug upes malā
Uzkāru zobenu zeltzaru galā
Zeltītie zari līdz debesīm sniedzas
Visgarām baltiem mākoņiem liecas
Pats pa tiem zariem augšup es kāpu,
Caur zvaigžņu laukiem nu debesīs trāpu

Es redzēju debesīs vienu augstu kalnu
Tā kalna galā stāvēja smēde
Tā tik bij viena varena smēde
Zaļvara durvīm, sidraba ķēdēm

Debesu smēdē kalējs kala, dzirksteles šķīda
Nokal, kalēj, mums sauli
Sauli, ko redzēt pie debesīm spīdam

Milzu āmurs kalējam rokās
Dzelzs zem tā āmura kā čūska lokās
Melns pūķis ogles dzēsa
Pār visu pasauli zibeņi lēca